Aktuāli

Jūras produkti Sardīnijā

Jūras produkti Sardīnijā

Kalmāri

Kalmāri (Calamari) – tie ir galvkāju kārta. Tos raksturo iekšēja čaula un garena organisms ar sānu ribJūras_produkti_Sardīnijā (4)ām, astē atrodas 10 taustekļi, no kuriem 2 ir gari, bet pārējie mazāki. To krāsa ir rozā-caurspīdīga. Tie var sasniegt līdz pat 30-50 cm garumu. To ādu klāj šūnas, kas satur ādas pigmentu un atstaro gaismu.
Pateicoties šīm šūnām, kalmāri spēj mainīt ķermeņa krāsu un kļūt “neredzami”, saplūstot ar apkārtējo vidi. Tādējādi tie noslēpjas gan no ienaidniekiem, gan saviem upuriem. Kalmāru apakšpuse vienmēr ir gaišāka nekā mugurpuse. Tie ir sastopami piekrastes ūdeņos no Ziemeļjūras līdz Vidusjūrai un gar rietumu krastu Āfrikā. Šī suga dzīvo līdz 500 m dziļumā. Visizplatītākais to pielietošanas veids virtuvē ir to cepšana gredzenos, vai uz grila, vai pildīti un cepti krāsni.

Mīdijas

Mīdijas (Cozze) ir gliemežveidīgie, virtuvē tos izmanto, dabīgā veidā uz pannas vai katlā ar pētersīļiem, ķiploku un citronu. Vai arī tomātu mērcē. Vai ceptas rīvmaizē un ar sieru. Pirms gatavošanas mīdijas kārtīgi nomazgā un ar nazi notīra netīrumus. Tās ēd vienas pašas vai kopā ar makaroniem vai rīsiem.

Jūras eži

Jūras eži (Ricci di mare) – tie ir viena no adatādaiņu klasēm. Tie mēdz būt dažādās krāsās – melni, tumšiJūras_produkti_Sardīnijā (1) zaļi, brūngani, sarkani. Ja saduras ar jūras eža adatām, ievainojums ir sāpīgs, bet nav bīstams. Adatu garums parasti ir 1 – 3cm un 1 – 2 mm diametrā. Tie parasti aug pie klintīm un akmeņiem seklā ūdenī. Tos parasti iet meklēt ziemas periodā (no Novembra līdz Aprīlim), kad jūra ir mierīga. Tie ir līdzīgi sauszemes ežiem, tikai mazi un apaļi. Tos parasti ēd jēlus, tikko atrastus. Tie tiek atvērti uz pusēm ar nazi vai šķērēm, noskaloti, un ar maizes gabalu tiek izņemta oranžā masa, kas ir šo ežu oliņas. To sastāvā atrodas viela “anandamide”, kas pieder pie “Hannabis” jeb marihuānas dzimtas. Tāpēc nav brīnums, ja apēdot tos lielā daudzumā nedaudz griežas galva. Restorānos jūras eži tiek pasniegti ar makaroniem. Tiem ir spēcīga garša, ne visiem ejama pie sirds.

Astoņkāji

Astoņkāji (Polpo) – no latīņu valodas nozīmē “ar daudz kājām”. Tie ir galvkāju klases kārta, ļoti bieži sastopami seklā ūdenī, ne vairāk par 200 metriem. Tie iedalās spurotajos un bezspuru astoņkājos. Tiem ir galva, 4 pāri taustekļu ar piesūcekņiem un 2 acis. Astoņkāju ķermeņi ir mīksti. Pateicoties mīkstajam ķermenim, astoņkājis var saspiesties un iespraukties ļoti šaurās spraugās starp akmeņiem un klintīm. Tiem ir vairākas papildus aizsardzības stratēģijas: biezas un melnas tintes mākoņa izšļākšana aiz sevis, ādas krāsas pielāgošana apkārtējai videi, spēja attīstīt pēkšņas, ļoti ātras kustības uz priekšu. Turklāt visi astoņkāji ir indīgi. Pastāv viedoklis, ka astoņkāju tinte samazina plēsēja spēju uz īsu brīdi saost medījumu, piemēram, haizivīm. Astoņkāji maina ādas krāsu ne tikai, lai noslēptos un piemērotos videi, bet arī, lai komunicētu viens ar otru. Uzbrukuma gadījumā astoņkājis līdzīgi kā ķirzaka asti spēj nomest taustekli, lai atbrīvotos no ienaidnieka. Astoņkājis vai nu peld vai rāpo pa jūras  Virtuvē tos izmanto salātos, piemēram, kopā ar kartupeļiem, vai nu vārītus vai grillētus.

Garneles

Garneles (Gamberi) – tā ir plaša peldvēžu grupa. Krievu valodas ietekmē tās sauc par krevetēm. Garneles mājo gan saldūdens, gan sālsūdens tilpnēs, gan siltos ūdeņos, gan aukstos. Tās ir sastopamas visos okeānos un jūrās. Garneles tāpat kā pārējie vēžveidīgie bieži izraisa alerģiju. Tās ir vienas no 8 visalerģiskākajiem produktiem pasaulē. Uzturā tās lieto ceptas uz pannas ar garšvielām, vai tomātu mērcē, ļoti izplatīts ir garneļu kokteilis.

Krabji

Krabji (Astice) – Krabji sastopami visos pasaules okeānos un jūrās, kā arī dažādās saldūdens tilpnēs. Dažas Jūras_produkti_Sardīnijā (19)krabju sugas dzīvo arī uz sauszemes. Apmēram 850 sugas ir saldūdens, sauszemes vai daļējas sauszemes sugas, kuras izplatītas tropos un subtropos. Krabji pārvietojas sāniski, jo to kāju motorika visefektīgāk strādā uz sāniem. Ir sugas, kas pārvietojas uz priekšu un atpakaļ. Dažas sugas spēj peldēt. Vairumam sugu raksturīga sarežģīta uzvedība – krabji sazinās bungājot vai mājot ar spīlēm; tēviņi mēdz cīnīties savā starpā par mātītēm, reizēm krabji cīnās arī par labākajām paslēptuvēm. Krabji ir visēdāji, kas pārsvarā pārtiek no aļģēm, taču atkarībā no sugas tie ēd arī gliemjus, tārpus, citus desmitkājvēžus, sēnes, baktērijas un organiskos atkritumus. Daudzu sugu krabji vislabāk attīstās, ja barībā lieto gan augus, gan dzīvniekus. Krabji ir slaveni ar to, ka tie savā starpā sadarbojas, lai sagādātu barību un drošību savai ģimenei. Pārošanās laikā mātīte piemeklē drošu slēptuvi, kurā uzturas olu perēšanas laikā. Virtuvē tie ir ļoti izplatīti, tos parasti vai nu vāra vai apcep, bieži vien tomātu mērcē kopā ar makaroniem.

Omāri

Omāri (Aragosta) – tie pieder pie vēžu dzimtas. Omāri mājo Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā, pamatā dzīvojot dziļumā un uz slīpām gultnēm. Minimālais dziļums ir apmēram 9 metri, maksimālais 3500 m. Omāri ir bezmugurkaulnieki ar cietu, aizsargājošu skeletu. Līdzīgi kā pārējiem posmkājiem, arī omāriem jānomet ārējā čaula, lai spētu augt lielāki. Kopumā pieauguši omāri, atkarībā no sugas, ir apmēram 25—50 cm lieli. Čaulas maiņas laikā tie ir neaizsargāti, vairākām sugām šajā periodā mainās arī krāsa. Omāriem ir garš, cauruļveida ķermenis ar muskuļotu vēderu, kas sastāv no sešiem posmiem, kā arī labi attīstītu galvas priekšējo daļu. Tam ir desmit kāju pāri. Pirmie pieci pāri ir ejkājas, kas piestiprinātas pie galvkrūtīm, bet otrie pieci ir peld kājas, kas piestiprinātas pie pirmajiem pieciem vēdera posmiem. Omāri pārvietojas, lēni ejot pa gultni. Tomēr, ja tiem draud briesmas, omāri spēj ātri atmuguriski peldēt, airējoties ar vēderu — strauji saliecot vēderu zem sevis un atkal iztaisnojot. Vairākas omāru sugas ir iecienīta delikatese. Līdzīgi kā upesvēžus, tos dzīvus vai nu met vārošā ūdenī vai tvaicē. Kad omāru gatavo, to vispirms nosver, lai izrēķinātu cik ilgi tas jāvāra — omāru vāra 7 minūtes, ņemot vērā pirmos 450 gramus un pieliekot klāt pa 3 minūtēm uz katriem nākamajiem 450 gramiem. Vārītus omārus pievieno zupām, mērcēm, salātiem un dažādiem citiem ēdieniem. To pasniedz arī vienkārši ar kausētu sviestu. Vārīta omāra čaula kļūst koši oranži sārta.

Esot Sardīnijā iesaku nogaršot kādu vai visus no šiem jūras produktiem, šīs delikateses ir sastopamas praktiski visos restorānos un picērijās un to cenas ir samērā pieejamas visiem. Kā arī zivju veikalos vai lielveikalos ir iespējams šos jūras produktus iegādāties un pašiem mājās pagatavot. Pamēģiniet un Jūs nenožēlosiet!

Leave a Reply

%d bloggers like this: