Aktuāli

Klusā nedēļa Kastelsardo

Klusā nedēļa Kastelsardo

Klusā nedēļa Kastelsardo – Pilsētā Kastelsardo Klusās nedēļas (jeb nedēļu pirms Lieldienām) rituāli aizrauj ar tās īpašo valdzinājumu, pateicoties pilsētas viduslaiku izskatam. Tā ir nedēļa, kad Jēzus Kristus mira un augšāmcēlās.

“Lunissanti castellanese” ir populārs un unikāls pasākums, jo tā pirmsākumi ir atrodami viduslaikos. Tas ir viens no Klusās nedēļas senākajiem un populārākajiem rituāliem Sardīnijā. Šī reliģiskā pasākuma izcelsme rodas tad, kad benediktiešu mūki sāka rūpēties par reliģisko, sociālo un kultūras dzīvi pilsētā “Castelsardo” un ciematā “Tergu”. Tieši mūki rūpējas par to, lai saglabātu šo tradīciju.

Klusā nedēļa Kastelsardo sākas Svētajā Pirmdienā (Lunedì Santo) jeb 6 dienas pirms Lieldienām, kuru itāļu valodā  dēvē par “Lunissanti”.

7.00 Ceremonija sākas ar dievkalpojumu baznīcā “Santa Maria” (Castelsardo centrā). Šajā dievkalpjumā piedalās “apostuli” jeb apustuļi (jeb brāļi, kuri ir izvēlējušies nest Kristus svētos priekšmetus) un “li cantori” jeb dziedātāji (tie ir trīs kori, kuri piedalās svētajā rituālā), viņiem mugurā ir baltas garas tunikas ar baltām kapucēm, parasti plikām kājām vai arī tā sauktajās “Kristus sandalēs”.

Divpadsmit apustuļi tiek sadalīti trīs koros, un izvietoti ap altāri, kur dzied dziesmas. Katrai no šīm 3 grupām ir simbolisks objekts: “Miserere” korim tiek Jēzus galvaskauss, korim “Lu Stabat” tiek Jēzus krūšutēls un “Jēzus” korim tiek krucifikss jeb krusts, kurā Jēzus tiek sists krustā.

Kad uzlec saule un dievkalpojums beidzas, sākas masu gājiens 10 km uz ciematu “Tergu”. Dažiem izredzētajiem biedriem tiek tas gods gājiena laikā nest galvaskausu, cimdus, virvi, ķēdes, pātagas un kroni no ērkšķiem, kā arī Kristus krūšutēlu un krustu. Šis gājiens simbolizē Jēzus ciešanu ceļu.

11.30 ciemata “Tergu” bazilikā tiek svinēts dievkalpojums, kuru vada rajona arhibīskaps. Pusdienlaikā, pēc smagās un svinīgās atmosfēras rītausmā, ciematā “Tergu” tiek piedāvātas pusdienas lauku atmosfērā blakus baznīcai.

15.30 Pēc pusdienām procesijas dalībnieki sāk atpakaļceļu uz Kastelsardo.

20.00 Katedrālē “Sant’Antonio” (Kastelsardo) sākas dievkalpojums, kuru vada pilsētas mācītājs. Un kur piedalās visi apustuļi un dziedādāji. Dievkalpojums ilgst 45 min. Uzreiz pēc tam apustuļu pavadībā, kuri nes visus svētos priekšmetus, cilvēku plūsma dodas pa Kastelsardo tumšajām ielām, kuras ir izgaismotas tikai ar svecēm. Gājiena laikā dziedātāji apstājas un dzied. Līdz nonāk līdz baznīcai “Santa Maria”, kur viss sākās no rīta un viss noslēdzas ap pusnakti. Baznīcā tiek nolikti visi svētie priekšmeti, lai tur glabātos līdz nākošajam gadam.

Netālu no katedrāles atrodas Svētās Biedrības māja (atvērta garāmgājējiem), kur pēc procesijas beigām, brālības biedri un apustuļi mielojas ar “Svēto vakarēdienu” (kurš sastāv no 5 ēdieniem, maizes un vīna).

Interesentiem, kuri grib piedalīties jau no paša rīta, tiek ieteikts laicīgi, jau pirms 7.00, jo apmeklētāju skaits katru gadu pieaug, pateicoties gan vietējiem iedzīvotājiem, gan daudzajiem tūristiem.

Dienas no Lielās ceturtdienas līdz Lieldienām tiek sauktas par trim svētajām dienām jeb latīņu valodā – Tridiuum. Trīs dienas ir kā viena vienīga diena – Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņa –, kuru var aplūkot un svinēt kā vienu vienīgu veselumu.

Klusā nedēļa Kastelsardo pārējie pasākumi:

Lielā Ceturtdiena

Ar Lielās ceturtdienas dievkalpojumiem tiek ievadītas Lieldienas, t.i., trīs svētās dienas Kristus nāves un augšāmcelšanās piemiņai. Rīta pusē diecēžu katedrālēs pulcējas bīskapijas priesteri, lai kopā ar savu bīskapu atjaunotu priesterības solījumus, un bīskaps kopā ar priesteriem iesvēta eļļas, kuras tiek lietotas sakramentu svinēšanā. Hrizmas eļļa tiek lietota Kristības, Iestiprināšanas un Ordinācijas sakramentos, kā arī konsekrējot dievnamu. Katehumenu jeb eksorcisma eļļa tiek lietota Kristības sakramentā, bet slimnieku eļļu – Slimnieku sakramentā. Lielās ceturtdienas vakarā sākas trīs svēto dienu svinības un notiek Svētā Mise par piemiņu Pēdējam vakarēdienam, kura laikā Kristus iedibināja Vissvētāko Sakramentu (Dievmaizi) un dalīja to apustuļiem. „Ņemiet un ēdiet: šī ir mana Miesa.” (Mt 26, 26) Arī ticīgajiem šajā dienā ir ieteicams pieņemt svēto Komūniju tieši Mises laikā. Dievkalpojuma beigās Vissvētākais Sakraments tiek procesijā aiznests un novietots īpašā altārī. To mēdz saukt arī par „cietumu” vai „tumsības vietu”, jo Kristus šajā vakarā tika nodots. Tad kareivji un virsnieks, un jūdu kalpi apcietināja Jēzu un sasēja Viņu. (Jņ 18, 12) Šī notikuma traģiskais raksturs izpaužas arī ārēji Baznīcas liturģijā, jo Vissvētākā Sakramenta „mājiņa” lielajā altārī paliek atvērta un tukša, – altāris paliek neapsegts, ērģeles un zvani apklust līdz pat Lielās sestdienas vakaram. Jāatgādina, ka Lielās ceturtdienas vakara Svētā Mise ir bez noslēguma – simboliski šis dievkalpojums turpinās līdz pat Lieldienu Svētajai Misei. Tā ir procesija ar viduslaiku izcelsmi, kurā tiek atspoguļota Svētās Marijas tikšanās ar Kristu, kurš mocās. Un kur Jēzus tiek sists krustā. Galvenais procesijas priekšmets ir koka statuja, kuras pirmsākumi meklējami 1300.gados, un tiek uzskatīta par vienu vecākajām svētajām skulptūrām Sardīnijā. Procesijā Kastelsardo piedalās arī 3 kori.

 

Lielā Piektdiena (L’Ilcravamentu) – Tā ir procesija, kura atspoguļo Kristus nāvi. Sīkāk par Lielo Piektdienu lasiet http://manasardinija.com/liela-piektdiena-sardinija/

Klusā Sestdiena 

Laikā no piektdienas vakara līdz sestdienas vakaram Baznīcas liturģija šķietami ir apstājusies. Nekādi dievkalpojumi netiek svinēti, jo Kristus ir guldīts kapā. Pār visu cilvēci ir nolaidies liels klusums. Dievkalpojumi Kristus augšāmcelšanās piemiņai iesākas jau sestdienas vakarā – Lieldienu vigīlijā. Vispirms ārpusē pie dievnama tiek svētīta uguns un tiek aizdegta Lieldienu svece – Kristus simbols. Procesijā nesot Lieldienu sveci, visi dodas baznīcā, kur ticīgie no šīs sveces uguns aizdedz arī savas sveces. Tas ir simbols ticībai un Dieva žēlastībai, kas apgaismo cilvēku prātu un sirdi. (Daudzi šo uguni aiznes un iededz savas mājas pavardā.) Baznīca slavē Pestītāju īpašā Lieldienu dziedājumā un no Svētajiem Rakstiem lasa fragmentus par žēlastībām, ko Dievs ir izlējis pār savu tautu. Ir svarīgi saredzēt saikni starp Vecās Derības pravietojumiem un to piepildīšanos Jaunajā Derībā, Kristū. Svētās Mises laikā, priesterim intonējot „Gloria” dziedājumu, ieskanas visi baznīcas zvani un ērģeles. Dievnamu piepilda priecīgas skaņas. Evaņģēlijā tiek lasīts par sievietēm, kas nākušas pie Kristus kapa un atradušas to tukšu. „Viņš ir augšāmcēlies!” vēstī eņģelis (Mk 16, 6).

Klusā nedēļa Kastelsardo Baznīcā no seniem laikiem Lieldienu svinības ir saistītas ar Kristības liturģiju. Apustulis Pāvils Kristību salīdzina ar guldīšanu kapā, kurai seko augšāmcelšanās, jo šajā sakramentā cilvēki atdzimst jaunai, pārdabiskai dzīvei (sal. Rom 6, 3-5). Tādēļ Lieldienu vigīlijas Misē tiek svētīts Kristības ūdens un ticīgie atjauno savus Kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un stipri pastāvēt ticībā uz Dievu. Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un devis mums svēto Komūniju, ēdienu, kas pastāv mūžīgajai dzīvei (Jņ 6, 27). Lieldienu svētdienas rītā pie Kristus kapa altāra notiek vēl īpašs augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas tad, kad dalībnieki ir trīs reizes apgājuši apkārt baznīcai, atkal noslēdzas ar Svēto Misi pie galvenā altāra.

Atsauces:

www.castelsardoturismo.it

Leave a Reply

%d bloggers like this: