Aktuāli

Sāls raktuves Sardīnijā

Sāls raktuves Sardīnijā

Sāls raktuves Sardīnijā – Tas bija tālais 2007.gads, kad decembra mēnesī ar vīru (toreiz vēl nebijām precējušies), nolēmām veikt ceļojumu uz Sardīnijas rietumu piekrasti. Mūsu ideja bija apmeklēt kādu skaistu vietu, prom no ikdienas dzīves un burzmas, kas parasti ir vasaras mēnešos piekrastes pilsētās. Mēs nolēmām par labu pilsētai “Arbus” un, protams, dziesmai “Naracauli”, ko izpilda pazīstamā grupa “I Nomadi”. Ieliekam CD ar dziesmu mašīnā un dodamies ceļā: Poche luci nelle poche case, quando si fa sera. La miniera no, non lavora più, e la sabbia brucia mare…” (tulk.no itāļu val. “Maz gaismas dažās mājās akarā. Raktuvēs nē, jo tās vairs nedarbojas, un jūra sadedzina smiltis ”).

Dodamies pilsētas “Arbus” virzienā un tlāk uz “Costa Verde” (jeb zaļo krastu). Obligāts pieturas punkts grupas “I Nomadi” faniem ir kalnrūpniecības ciemats sāls raktuves Ingurtosu – Naracauli. Lielākā teritorijā Arbus ir vairākas pamestas sāls raktuves, bet mūs visvairāk interesē “Naracauli”.

Kaut arī 2007. gads bija pilnībā modernizēts, mēs izvēlamies tradicionālo ceļošanas stilu – bez satelitārās navigācijas sistēmas, un braucam vērojot ceļa zīmes. Dažreiz sanāca nogriezties pa nepareizo ceļu, bet tas vienmēr bija patīkami, jo tikai tā varējām uziet brīnišķīgas un neapdzīvotas vietas. Kas var būt labāks saspringtajā ikdienā kā nedaudz brīva laika, lai izrautos no ikdienas, un toreiz brīvā laika mums tiešām bija daudz. Kad beidzot pēc vairākiem kilometru bezasfalta ceļu, nonākam mūsu galamērī. Nereāla aina paveras mūsu acīm.

Pēkšņi aizveram acis un iegrimstam vēsturē.

“Ingurtosu” raktuves aizsākumi meklējami 1800. gadu sākumā, kad pēc to atklāšanas notika pārmaiņus, kad vietējie iedzīvotāji, francūži, vācieši, un angļu muižnieki sāka nodarbināt vairāk nekā tūkstoš vietējo iedzīvotāju. Savu produktivitātes virsotni sāls raktuves sasniedza pateicoties angļu lordam “Lord Thomas Alnutt Visconte di Brassey”, kurš bija viens no pirmajiem britiem, kurš sāka atklāt Sardīniju un to attīstīt masveida apmēros. Viņam jau Anglijā piederēja raktuves, un nonākot Sardīnijā, viņš kļuva par vienu no akcionāriem šajās raktuvēs. Lords Thomas zaudēja dzīvību 1919.gadā, nelaimes gadījumā Londonas ielās.

Jaunais angļu lords, vienīgais dēls un vienīgais mantinieks barona un britu politiķa ģimenē, 1800.g. beigās kļuva par biedru “Associazione Mineraria Sarda” raktuvēs un dažus gadus pirms viņa nāves, ieguva prezidenta titulu. Pateicoties viņa ieguldījumam, tika uzcelta direktoru ēka ar tās raksturīgo tuneli, neogotiskā stila iezīmēm, ar skatu uz jūru un dominēja pāri strādnieku mājām.

Mūsdienīgas sāls raktuves Sardīnijā, tagad pazīstamas kā Naracauli, celtniecība sākās 1899. gadā. Aptuveni gadu vēlāk atklāja dārgu sistēmu, ko nosauca “Laveria Brassey” par godu tās dibinātājam lordam Thomasam, kurš tajā laikā bija iemantojis lielu popularitāti, un bija iecienīta personība vietējo iedzīvotāju vidū. Viņa ieguldījums turpinājās arī pēc viņa nāves, kad vēlāk tika uzcelts īsts sāls raktuves darbinieku ciemats, tika ievilkta telefona līnija, uzcelts pasts un neliela klīnika, kas vēlāk kļuva slimnīca.

Sāls raktuves Sardīnijā bija modernas savam laikam, jo pateicoties nelielām sliedēm, no raktuvēm iegūtos minerālus transportēja uz pludmali “Piscinas” līdz pat jūras krastam, lai tālāk pa jūru tās transportētu uz kontinentu. Sāls raktuves turpināja strādāt vairākus gadu desmitus pēc lorda Tomasa nāves, līdz dabīgo minerālu izsīkumam un raktuvju pilnīgai slēgšanai 1960.gadā. Šobrīd var apskatīt tikai drupas, kas palikušas no tiem laikiem.

Pēc daudzu foto uzņemšanas, dodamies tālāk uz pludmali “Piscinas”. “Dune di Piscinas” ir smilšu kāpas, kas atrodas rietumu Sardīnijā, pašvaldībā “Arbus”. Tās stiepjas aptuveni 1,5 kvadrātkilometru. Kāpas no krasta stiepjas apmēram divus kilometrus iekšzemē, sasniedzot apmēram 100 metrus augstumu, līdz ar to tās ir vienas no augstākajām kāpām Eiropā. Paliekot otrajā vietā aiz pašām augstākajām kāpām Francijā, Arkašon rajonā, tās sasniedz 100-120 metrus augstumu un 3 km garumu.

Miers un klusums šeit ir galvenie rādītāji, satiekam tikai citus 3 tūristus mūsu ceļojuma laikā, kuri mēģina uzrāpties kāpu augstākajā punktā.

Šodien par laimi, “Costa Verde” nav kritusi nekustamo īpašumu spekulācijās un joprojām ir palikusi nesakropļota un neskarta. Kaut arī nabadzīga nodarbinātības jomā, tā ir un paliks bagāta ar savu dabas skaistumu un vēsturi.

Leave a Reply

%d bloggers like this: